Pašlaik topošā mūsu, “Hierogāmijas” autoru, Trojas kara interpretācija neizceļas ar informatīvi izglītojošu saturu. Stāsts, protams, ir balstīts uz visiem vairāk vai mazāk zināmo Homēra “Iliādu”, bet, kā ir pierādījies dzīvē, ne visi zina, kas, pie joda, bija Ahilejs, Hektors, Agamemnons vai pats Homērs. Tādēļ, lai nemaldinātu mūsu stāsta lasītājus par “Iliādas” varoņiem un tajā aprakstītajiem notikumiem, mēs piedāvājam arī mazliet patiesas informācijas . Jāņem vērā, ka mūsu Trojas karā piedalās arī personas, kuras tur patiesībā nemaz nebija (vēlreiz reklamējam pašiem izlasīt “Iliādu”). Tādēļ – gaidiet “Trojas kara” turpinājumu un izglītojieties par iesaistītajiem personāžiem!

Piezīme: tekstā ar izceltiem burtiem iezīmēti varoņi, kuri atrodami arī mūsu Trojas kara versijā.

 

Kas bija “ILIĀDA” un HOMĒRS?

“Iliāda” bija episka poēma, kas sarakstīta aptuveni 9.-8. gs. p.m.ē. Par tās autoru uzskata aklo dzejnieku Homēru (uzskata – tas īsti nav pierādīts, turklāt pastāv uzskats, ka “Iliādai” bijuši vairāki autori), kurš esot dzīvojis Hijas salā Egejas jūrā. Poēma vēsta par Trojas kara notikumiem šī konflikta noslēguma posmā – sākot ar grieķu varoņa Ahilleja aiziešanu no kaujas lauka un beidzot ar trojiešu varoņa Hektora nāvi un apbedīšanu. Eposa nosaukums cēlies no vārda “Īlija”, kā vēl tikusi dēvēta Troja.

 

Kas bija AHILLEJS?

Ahillejs, valdnieka Pēleja un nereīdas Tetīdas dēls, dzimis Tesālijā, bija galvenais “Iliādas” varonis, kā arī viens no slavenākajiem sengrieķu varoņiem. Kā tiek vēstīts, Ahilleja māte Tetīda, lai padarītu viņu nemirstīgu, aiz papēža iemērca pazemes valsttības upes Stiksas ūdenī, bet aizmirsa samērcēt papēdi, kas vēlāk viņam izrādījās liktenīgi.

Ahilleju mācīja viedais kentaurs Heirons (kurš, atšķirībā no citiem ciltsbrāļiiem, bija slavens ar savu gudrību un jauko dabu. Pašu Heironu izglītojuši Apollons un Artemīda). Moiras (trīs likteņa dievietes – Kloto, Lahese, Atropa – , kas noteica cilvēka dzimšanu, mūža ilgumu, labā un sliktā daudzumu dzīves laika un nāves brīdī. Attēlotas ka trīs sirmgalves pie vērpjamā ratiņa.) Ahillejam piedāvāja izvēli: ilgu, greznībā aizvadītu mūžu vai agru nāvi Trojas karā, bet nevīstošu slavu. Varonis izvēlējās otro un devās karā.

Trojas aplenkuma laikā Ahillejs atteicās turpināt cīņu pēc  ram, kad Agamemnons gribēja viņam atņemt gūstekni Briseīdu. Grieķi, palikuši bez galvenā karotāja, Hektora spiesti atgriezās pie kuģiem. Ahilleja draugs Patrokls pierunāja viņu aizdot bruņas, lai maldinātu trojiešus, līdz atgriezīses Ahillejs, bet Hektors nogalināja Patroklu un Ahillejs devās draugu atriebt, nogalinot Hektoru divcīņā, pirms tam trīs reizes viņu apdzenot ap Trojas mūriem.

Naktī, kad Trojā tika ievilkts t.s. “Trojas zirgs” (dobs koka zirgs, kas tika uzbūvēts pēc Odiseja ieceres, lai ievestu grieķu karaspēku aplenktajā Trojā) un norisinajās izšķirošā kauja, kuras rezultātā spēcīgā pilsēta tika nopostīta, Ahilleju nogalināja Hektora jaunākais brālis Parīds, ar bultu trāpot papēdī – vienīgajā vietā, kur Ahilleju varēja ievainot. Pēc nāves Ahilleja bruņas tika nodotas Odisejam.

 

Kas bija HEKTORS?

Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, Parīda brālis. Viens no galvenajiem karotājiem Trojas karā, drosmīgs un līdzcietīgs cilvēks, izlēmīgāks un taisnīgāks par savu brāli Parīdu. Hektora sāncensība ar izcilāko grieķu karotāju Ahilleju ir “Iliādas” centrālā tēma un darbības kulminācija. Kad Ahillejs Hektoru nogalināja, viņš, atriebjot Patroklu, līķi apgānīja, piesienot to pie kaujas ratiem un velkot ap Patrokla kapavietu. Ahillejs atdeva Hektora līķi tikai pēc saniknoto dievu pieprasījuma par izpirkumu Priamam.